Mūzikas vēsture Latvijā

Zināt, kā vislabāk saprasties ar latvieti? Sāciet dziedāt. Rečitējiet, ja esat apmaldījies pilsētas labirintā kā tūrists. Mēs, latvieši, atplauksim, sasauksim citus, un viss notiks! Mums ir bagāts tautasdziesmu, deju un mūzikas instrumentu krājums, ko iesākumā izmantojām rituālos, ar ko nodrošinājām auglību zemei un pašiem. Dziedāšanu kā mūzikas veidu mēs neuzskatām par izklaidi. Tā ir mūsu izdzīvošanas sastāvdaļa.

1.attēls

Līdz 18. gadsimta vidum saskarsme starp latviešu zemniekiem un vācu muižniekiem mūzikas jomā nemaz nevarēja pastāvēt – katram bija sava pasaule. Kopējais bija baznīcas dziesmas un jaunlaiku ziņģes, kas sāka ieviesties ar baznīcu un skolu. Dažādu mākslas veidu pārstāvju viesošanās Latvijā bija saistāma ar mecenātu un maksātspējīgu mūzikas patērētāju pieprasījumu. Pēc muzikālas izklaides bijām izslāpuši, tāpēc no Eiropas pie mums kopš Kurzemes hercogistes laikiem Jelgavā un vēlāk galvaspilsētā Rīgā viesojās lielākā daļa Eiropas slavenāko mūziķu. Vienkārši tas bija pa ceļam – tranzīts uz Pēterburgu.

Latviešu nacionālās profesionālās mūzikas pirmsākumi meklējami latviešu tautasdziesmu vākšanā, harmonizēšanā un apdarināšanā koriem, ko 1869. gadā aizsāka Vācijā izglītojies ilggadējais Vidzemes Skolotāju semināra vadītājs Jānis Cimze. Plašs darba lauks bija mūsu klasiskās mūzikas pamatlicējiem Jurjānu Andrejam un Jāzepam Vītolam, kuri izglītību bija ieguvuši Pēterburgas konservatorijā 19. gadsimta 80. gados. Tauta gribēja dziedāt un izpildīt savu nacionālo komponistu mūziku! Pagājušo gadsimtu mija bija labvēlīgākais laiks latviešu tautasdziesmu vākšanai, izveidojās laba augsne mūzikas folkloristikas pētīšanai, un radās neierobežota iespēja komponēt. Daudzi latviešu mūziķi 19. gadsimta beigās bija dedzīgi tautas garamantu vācēji, veidoja apdares un harmonizēja dziesmas koriem un simfoniskajiem orķestrim. Radās pirmās kora dziesmas, simfoniskā un vokāli simfoniskā mūzika, arī Valsts himna. Viss, ko komponēja Jurjānu Andrejs, Jāzeps Vītols – mūsu Konservatorijas pirmais rektors –, Emīls Dārziņš, Alfrēds Kalniņš, Emilis Melngailis, brāļi Jāzeps un Jānis Mediņi, tagad ir mūsu mūzikas zelta fonds.

Latvijas nacionālās mūzikas attīstībā nozīmīgs pavērsiens bija Latvijas valsts nodibināšana. 1919. gadā darbu uzsāka Latvijas Nacionālā opera un Latvijas Valsts konservatorija (tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), 1926. gadā – Radiofona simfoniskais orķestris, no kura vēlāk izveidojās tagadējais Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. 1920. gadā tapa pirmā latviešu nacionālā opera – Alfrēda Kalniņa opera "Baņuta". Valsts atbalsts bija ievērojams, it sevišķi pēc 1937. gada, kad pēc Kultūras fonda iniciatīvas tika izveidots Tēvzemes balvas fonds. Tas atbalstīja un materiāli uzmundrināja darbam mūziķus, bet īpašs nodoklis bija paredzēts radiofona un skaņuplašu izdošanai.

Pēckara desmitgadēs visu mūzikas dzīvi noteica politiskie vadītāji. Tika pasūtīti valstij vajadzīgi, vienīgās partijas režīmu slavinoši darbi – oratorijas, kantātes, dziesmu cikli un simfonijas. Padomju ideoloģijas prasības akcentēja lielo, monumentālo mūzikas formu nepieciešamību. Tas arī izskaidro, kāpēc gandrīz vai visi komponisti rakstīja lielas formas darbus, – par tiem arī labi samaksāja.

Kad sešdesmitajos gados uzplaukst koncertdarbība, akadēmisko mūziku atskaņo gan koncertzālēs, gan Latvijas Universitātes aulā, gan lauku rajonu un lielāko rūpnīcu kultūras namos. 1967. gadā tiek dibināts Valsts filharmonijas kamerorķestris Tovija Lifšica vadībā, bet Rīgas Doma baznīca tiek pārveidota par koncertzāli ērģeļmūzikas atskaņošanai.

Komponists Pēteris Vasks ir viens no pirmajiem jaunā viļņa komponistiem, kuriem raksturīga formu dažādība, skaņdarbos tiek izmantoti folkloras un tautas mūzikas elementi, mūzikā atklājot vispārcilvēcisku un mūžīgu vērtību episkumu, bet žurnāls Review ierindojis Vaska mūziku autordisku elitē.

Mēs dodamies pasaulē un nebaidāmies piedalīties nopietnos konkursos. Astoņdesmito gadu nogalē par latviešu mūziku kritiķi rakstīja: "Ir jauna loka sākums. Pasaules Harmonijas likuma atkalmeklēšanas un atkalatrašanas laiks. Kad musica mundana (Visuma mūzika), musica humana (cilvēka iekšējā, dvēseliskās un ķermeniskās harmonijas mūzika) un musica instrumentalis (skaniskā mūzika) par veselumu tiecas kļūt. Atjaunojas mūsu vēsturiskā atmiņa, mūzikas garīguma atmiņa."

Latvijas vārdu pasaulē nes jauniešu orķestris "Kremerata Baltica", ko vada pasaulslavenais Gidons Krēmers. Latvijas Valsts Akadēmiskajam korim "Latvija" un jauniešu korim "Kamēr...", kuru mākslinieciskais vadītājs ir diriģents Māris Sirmais, ir iespējams izdziedāt pat neiespējamo. Mūsu kori "Ave Sol" un "Kamēr..".iedveš bijāšanu pasaulslaveniem koriem, jo mūsējie no starptautiskiem konkursiem gandrīz vienmēr atgriežas ar "Grand Prix".

Latvijā katru gadu tiek rīkoti nozīmīgi nacionālās un starptautiskās nozīmes festivāli: starptautiskais jaunās mūzikas festivāls "Arēna", Senās mūzikas festivāls, Rīgas Operas festivāls, Siguldas Opermūzikas svētki, Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls, Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā, "Kremerata Baltica" festivāls, saksofona mūzikas festivāls "Saxophonia", ērģeļmūzikas festivāls "Rīgas Doms", Starptautiskais Baleta festivāls; Starptaustiskais džeza mūzikas festivāls "Rīgas Ritmi".°