Bet, kas gan mūzika ir man? Nekad iepriekš tā īsti nebiju par to domājusi, bet tomēr. Šķiet, ka man mūzika ir vesela pasaule, varētu teikt, ka pat divas un pilnīgi noteikti mūzika tā man ir arī dzīve.
Elton John - Your song
Viena pasaule ir tā kā tagadējā. Tā ir tā mūzika un tās dziesmas, kuras skan ikdienā - modinātāja skaņās, mobilajā telefona, pa radio utt. Bet tā otrā pasaule ir tā, kurā ikdienā nedzīvoju, tikai reizēs, gan emocijas ir stiprākas par manu saprātu un manām domām. Otrajā pasaulē un dzīvē atrodos pārsvarā tikai tad, kad esmu viena, jo savādāk jau mūzikā ieiet un to patiešām izbaudīt nespēju. Daudzreiz šādos brīžos saceru dažādas dziesmas. Laikam jau daudzi komponisti un dziesmu autori dziesmas sacer par kādu notikumu - piedzīvotu vai iedomātu.
Šeit ir daži fragmenti no maniem dzejoļiem:
Vai tev ir bijis tā, ka, klausoties kādu ļoti populāru dziesmu, tu saproti, ka tā lielā mērā stāsta arī par tavu dzīvi? Vai esi kaut reizi kādreiz raudājis pie kādas dziesmas? Vai esi smējies? Vai esi kļuvis dusmīgs? Esi to apbrīnojis?
Mūsdienu mūzika taču ir tik ļoti dažāda un mēs katrs varam sev atrast piemērotāko dziesmu. Vai kādreiz esi pavērojis, kā sabiedrībā uzvedas cilvēki, kuri ar mūziku ir ļoti cieši saistīti un ar to nodarbojas ikdienā? Šajā gadījumā gan nedomāju mūzikas skolu, jo tā ir nedaudz cita lieta. Domāju par pasaulslaveniem komponistiem, kā, piemēram, Eltonu Džonu. Vai, skatoties kādu video, esi ieskatījies kādam no dziedātājiem acīs? Viņi dziesmas cenšas iznest caur sevi un ļoti bieži viņu acīs var saskatīt šīs dziesmas stāstu un pat viņu pašu dzīves stāstu. Man parasti šķiet, ka šie cilvēki ir īsti hipij bērni - tik dabiski, iegājuši mūzikā un sajutuši tās spēku. Viņu acīs gandrīz vienmēr ir tāda kā dzirkstelīte, kas bieži vien piesaista mūsu uzmanību.
Eh, cik gan līdzīgi mēs visi esam. Un es zinu, ka nekad uz šīs pasaules nebūšu viena, jo vienmēr blakus ir arī mūzika, lai arī cik banāli tas skanētu. Un, ja jau man blakus ir mūzika, tad jau ir arī tās klausītāji.
Mūzika ir milzīgs iedvesmas un enerģijas avots, veids kā nomierināt prātu un tajā pašā laikā pastiprināt tā brīža emocijas. Tas ir viens liels radošs spēks, kas spēj sagraut un pacelt spārnos. Tas ir tas, kas mūs visus satur kopā un mums dod spēku pārvarēt grūtības.
No music - No life
Baudīsim, mīlēsim un kopsim mūziku!
Šeit ir daži fragmenti no maniem dzejoļiem:
"...Es radīšu sirdi
Jaunu un tīru,
Radīšu sienu starp mani un prātu,
Lai varētu dzīvot
Dzīvi tik īstu!"
"...Atkal laiks steigsies,
Būs jauns pārsteigums.
Atkal liksies vējā
Kāda dvēsele jau dus...."
Šo dzejoli rakstīju neilgi pēc klasesbiedra nāves:
"Aizejot tālu prom,
Spēks vairs neatnāks.
Cerības ir vienmēr un būs,
Bet vai nākotnē dos.
Es vēlos tikai palidot,
Lai man būtu spēks
Pastāstīt, ko pasaule dod,
Bet vai zinu to es?..."
Fragments no jaunākā dzejoļa:
"Pilsētas malā,
Kā negaisā tīts
Stāv bērns ar ziediem
No pasaules šīs.
Tā vēja plūsma,
Kas kā piekalta stāv,
Liek sajusties liekam,
Jo laiks ir tik īss. "Gandrīz visiem manis rakstītajiem dzejoļiem klāt ir arī melodija un visas šīs dziesmas man nozīmē ļoti daudz, jo uzskatu, ka savā dzīvē esmu daudz ko piedzīvojusi un daudzas šīs dziesmas ir kā atmiņas par to, kas ir pagājis.
Mūsdienu mūzika taču ir tik ļoti dažāda un mēs katrs varam sev atrast piemērotāko dziesmu. Vai kādreiz esi pavērojis, kā sabiedrībā uzvedas cilvēki, kuri ar mūziku ir ļoti cieši saistīti un ar to nodarbojas ikdienā? Šajā gadījumā gan nedomāju mūzikas skolu, jo tā ir nedaudz cita lieta. Domāju par pasaulslaveniem komponistiem, kā, piemēram, Eltonu Džonu. Vai, skatoties kādu video, esi ieskatījies kādam no dziedātājiem acīs? Viņi dziesmas cenšas iznest caur sevi un ļoti bieži viņu acīs var saskatīt šīs dziesmas stāstu un pat viņu pašu dzīves stāstu. Man parasti šķiet, ka šie cilvēki ir īsti hipij bērni - tik dabiski, iegājuši mūzikā un sajutuši tās spēku. Viņu acīs gandrīz vienmēr ir tāda kā dzirkstelīte, kas bieži vien piesaista mūsu uzmanību.
Eh, cik gan līdzīgi mēs visi esam. Un es zinu, ka nekad uz šīs pasaules nebūšu viena, jo vienmēr blakus ir arī mūzika, lai arī cik banāli tas skanētu. Un, ja jau man blakus ir mūzika, tad jau ir arī tās klausītāji.
Mūzika ir milzīgs iedvesmas un enerģijas avots, veids kā nomierināt prātu un tajā pašā laikā pastiprināt tā brīža emocijas. Tas ir viens liels radošs spēks, kas spēj sagraut un pacelt spārnos. Tas ir tas, kas mūs visus satur kopā un mums dod spēku pārvarēt grūtības.
Baudīsim, mīlēsim un kopsim mūziku!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru